Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas.

2. dec. 2018

Tad, kad tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiek uzsākta bankrota procedūra. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas: 

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā (parādu piedziņa);

2) fiziskā persona (parādnieks) zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums; 

4) nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu; 

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, kā arī zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības. 

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Piemēram, ja parādniekam saistības pret banku ir jāizpilda pilnā apmērā tikai pēc pieciem gadiem, tad maksātnespējas procesa pasludināšanas gadījumā ir uzskatāms, ka šo saistību izpildes termiņš vairs nav pēc pieciem gadiem, bet dienā kad tiek pasludināts maksātnespējas process. 

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai, kā arī tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Parādniekam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Īsumā: maksātnespējas process.

30. sep. 2018

FIZISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESS.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
Viens no priekšnoteikumiem, lai fiziskajai personai varētu tikt piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, ir tās parādsaistības, kas pārsniedz EUR 5 000 un šai personai nav iespēju nokārtot šīs saistības vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz EUR 10 000.

JURIDISKĀS PERSONAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESS.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESS.

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

Cik izmaksā uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu?

10. sep. 2018

Ņemot vērā visus obligātos maksājumus un izmantojot mūsu juridiskos pakalpojumus fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai tiesā, lai uzsāktu fiziskās personas maksātnespējas procesu ir jārēķinās ar EUR 1170,20.

Šajā summa ietilpst:

samaksa par mūsu biroja sniegtajiem pakalpojumiem - EUR 200,-* (minētā summa ietver sevī ne tikai maksu par paša maksātnespējas procesa pieteikumu, bet arī visu nepieciešamo dokumentu no iestādēm un bankām pasūtīšanu un saņemšanu to pievienošanai pašam pieteikumam. Tāpat norādītā summa ietver arī samaksu par konsultācijām);
notariālā pilnvara ar kuru tiekam pilnvaroti pieprasīt visas nepieciešamās izziņas un iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā - EUR 37,-;
maksātnespējas procesa depozīts - EUR 860,- (obligāts priekšnosacījums, lai varētu iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu);
valsts nodeva, kura maksājama par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesai - EUR 70,-;
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - EUR 3,20.

Taču bez iepriekš minētajiem izdevumiem ir jārēķinās ar izdevumiem, kuri saistīti ar dažādu izziņu saņemšanu (komisijas maksām). Pieminētās izmaksas var būt dažādas, jo, piem., bankām noteiktās komisijas maksas par personas saistībām pret tām ir dažādas.

Bez iepriekš minētā jāpiebilst, ka Maksātnespējas likums paredz atsevišķus gadījumus, kad fiziskā persona ir daļēji vai pilnībā atbrīvojama no maksātnespējas procesa depozīta samaksas. Tāpat tas attiecas uz valsts nodevas samaksu un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu.

* No 2020.gada 1.janvāra mainās biroja noteiktais honorārs no EUR 200,- uz EUR 300,-, bet "ģimenes" maksātnespējas lietās no EUR 300,- uz EUR 450,-, līdz ar to mainās arī kopējās izmaksas.

Ģimenes maksātnespēja. Kā to pieteikt.

23. aug. 2018

Kas ir ģimenes maksātnespēja? Ja meklēsiet terminu “ģimenes maksātnespēja” Maksātnespējas likumā, jūs to visdrīzāk neatradīsiet, jo tas ir “paslēpies” Maksātnespējas likuma 131.panta 1. un 2.punktā, 133.panta pirmās daļas 3.punktā uz to attiecināms 129.panta pirmās daļas 3.punkts.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 133.panta pirmās daļas 3.punktu, fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu likumā paredzētajos gadījumos tiesai var iesniegt parādnieks kopā ar šā likuma 131.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām ieinteresētajām personām, ja katrai no tām pastāv šā likuma 129.panta pirmās daļas 3.punktā minētā pazīme. Ieinteresētās personas, saskaņā ar minētā panta punktiem, ir parādnieka laulātais un persona, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Savukārt pieminētā pazīme uz kuru pamatojoties var pieteikt ģimenes maksātnespēju, ir personas nespēja nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un šā likuma 131.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz EUR 5000.

Kas no tā izriet? Pirmkārt, ja jūsu kopīgās (viens ir aizņēmējs, otrs galvinieks vai abi ir līdzaizņēmēji) saistības ar otru laulāto vai, piemēram, brāli vai māsu pret kādu kreditoru sastāda vismaz EUR 5000, jūs esat tiesīgi sagatavot un iesniegt kopīgu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Otrkārt, paredzētās tiesības iesniegt kopīgu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nozīmē to, ka sagatavojot un iesniedzot tiesai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu ir jāmaksā EUR 860 maksātnespējas procesa depozīts, valsts nodeva EUR 70, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,20 apmērā. Līdz ar to parādniekiem, kuri atbilst iepriekš pieminētajiem nosacījumiem, ir iespēja ieekonomēt ievērojamu naudas summu, kas ir divreiz mazāk, nekā pieteikumi tiktu sagatavoti un iesniegti atsevišķi.

Kam jāpievērš uzmanība sagatavojot kopīgu maksātnespējas pieteikumu? Satura ziņā lielas atšķirības nav vai iesniedzat atsevišķu pieteikumu, vai kopīgu. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka gadījumos, kad ieinteresētajām personām bez kopīgajām parāda saistībām ir arī katram atsevišķas parāda saistības. Tādā gadījumā tās nāksies uzskaitīt pieteikumā atsevišķi. Bez tam, jāpievērš uzmanība, ka mainās arī pamatojums pieteikumā.

Jaunas prasības par patieso labuma guvēju reģistrāciju.

6. aug. 2018

2017.gada 9.novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kuru mērķis ir ierobežot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un nodrošināt pareizas, aktuālas informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem pieejamību, līdz ar to grozījumi paredz pienākumu ikvienai Uzņēmumu reģistrā reģistrētai juridiskajai personai atklāt savus patiesā labuma guvējus. Grozījumi nosaka, ka juridiskās personas patiesā labuma guvējs ir fiziska persona, kurai:- juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai;- kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Norādāms, ka katrs gadījums ir individuāls un noteiktais 25% slieksnis ir minimālais slieksnis, no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta. Savukārt gadījumos, kuros līdzdalības apmērs nesasniedz 25%, izvērtējams, vai atbilstoši faktiskajai situācijai (savstarpēji noslēgti līgumi, citi kontroles mehānismi) ir iespējams konstatēt fiziskas personas, kuras faktiski kontrolē attiecīgo juridisko personu.

Grozījumi attiecas uz ikvienu Uzņēmumu reģistrā reģistrētu juridisku personu, tajā skaitā, bet ne tikai pilnsabiedrībām, nodibinājumiem, kooperatīvajām sabiedrībām, komandītsabiedrībām, arodbiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, arodbiedrību apvienībām, akciju sabiedrībām, arodbiedrību patstāvīgajām vienībām, politisko partiju apvienībām, Eiropas komercsabiedrībām.

Pastāv divi izņēmuma gadījumi, kad informāciju par patiesā labuma guvēju var neiesniegt, tie ir:- ja informācija par juridiskās personas patiesā labuma guvēju jau ir iesniegta Uzņēmumu reģistrā citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet no attiecīgā juridiskās personas dalībnieka, biedra, īpašnieka, dibinātāja vai valdes locekļa statusa;- patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu izriet tikai no akcionāra statusa.

Svarīgi ir ņemt vērā, ka pieteikums ar informāciju par patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz līdz 2018.gada 1.martam. Vienlaikus norādām, ka informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju līdz 2018.gada 1.martam būs obligāti jānorāda, reģistrējot jaunu juridisko personu, piesakot izmaiņas kapitālsabiedrības dalībnieku sastāvā vai valdē.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu nesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no EUR 70 līdz EUR 430, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā – uzliek naudas sodu no EUR 210 līdz EUR 700.

Krimināllikuma 272.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai. Panta sankcija paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Visbeidzot, komercsabiedrību gadījumā par atklāšanas pienākuma neievērošanu var iestāties arī valdes atbildība, ja šāda pārkāpuma rezultātā sabiedrībai būs nodarīti zaudējumi, un ja valde nespēs pierādīt, ka ir rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Ņemot vērā šī jaunā regulējuma būtiskumu, aicinām visus savus klientus un sadarbības partnerus pievērst uzmanību jaunajām ieviestajām prasībām.

Tipveida vai individuāli sagatavoti līgumi?

6. aug. 2018

Vai Jums ir bijusi nepieciešamība pēc rakstveida līguma? Kur Jūs to meklējāt? Internetā? Varbūt mēģinājāt to sastādīt pats? Iespējams par pamatu tika izmantots iepriekš noslēgts līgums, kurš bija veiksmīgi sastādīts, nomainot tikai nepieciešamos rekvizītus un pamainot dažus punktus? Vai viss beidzās veiksmīgi?

Mēs gandrīz ikviens vēlamies ieekonomēt savu naudu, tādēļ bieži vien domājam, ka spēsim tikt galā ar šķietami vienkāršām lietām paši. Taču mēs bieži vien pieejam lietām formāli un nepievēršam uzmanību sīkumiem. Bet sīkumi ir tie, kas ietekmē lielas lietas. Mēs varam iedomāties, ka līgums ir tikai formalitāte, kurai īpaši daudz uzmanība nav jāpievērš. Tiek izmantoti tipveida līgumi, kuri iegādāti internetā par nelielu naudu, nemaz nepainteresējoties, cik aktuāla ir informācija, kura iekļauta šajā līgumā un kā to ietekmē spēkā esošā likumdošana. Varbūt kopš tā laika, kad šis līgums tika sastādīts, likumdošana ir radikāli mainījusies. Likumdošanā izmaiņas notiek nepārtraukti un tad pastāv iespēja, ka starp līgumā un likumā noteikto veidojas pretruna. Izskatot strīdu tiesā izrādās, ka sev esat paredzējis tiesības uz kurām ļoti paļāvāties, bet jums nemaz šādas tiesības nav iespējamas.

Vai būtu jāuztraucas par to, ka līguma sagatavošanā tiek ieguldīti pāris desmiti eiro, varbūt simts, bet pasargājat sevi no vairāku tūkstošu zaudējumiem?

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, tā iesniegšana tiesā.

5. jūl. 2018

Pēc tam, kad veiksmīgi ir sagatavots fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums un tam pievienojamie dokumenti, kuri pierāda personas parāda saistības, kā arī pierādījumi, ka šīs saistības fiziskā persona nespēj pildīt, pieteikums tiek iesniegts tiesā un tiesa ne vēlāk kā nākamajā dienā nolemj vai atstāt maksātnespējas procesa pieteikumu bez virzības, vai atteikties pieņemt pieteikumu, vai arī pieņemt to un ierosināt fiziskās personas maksātnespējas lietu.

Gadījumā, ja tiesas ieskatā ar iesniegtajiem dokumentiem nebūs pietiekami vai fiziskās personas maksātnespējas pieteikums nebūs noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiesa lems atstāt bez virzības minēto pieteikumu un uzdos pieteicējam novērst trūkumus tiesas noteiktajā termiņā un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tiesas lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja trūkumi netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā, pieteikums ir uzskatāms par neiesniegtu un iesniegtie dokumenti tiek atgriezti pieteicējam.

Gadījumos, kad parādnieks nav fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts vai parādnieks nav veicis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu, tiesa pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Pēc tam, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, parādnieks ne vēlāk kā 10 dienu laikā nodod administratoram savus naudas līdzekļus.

Gaidāma fiziskās personas maksātnespējas procesa sadārdzināšanās.

31. aug. 2017

Ņemot vērā 2017.gada 29.augusta grozījumu Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, sākot ar 2018.gada 1.janvāri minimālā darba alga tiek palielināta no EUR 380,- uz EUR 430,-.

Tas, savukārt, nozīmē to, ka no nākamā gada sniedzot tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu, būs jāveic maksātnespējas procesa depozīta iemaksa EUR 860,- apmērā iepriekšējo EUR 760,- vietā.

Lai sagatavotu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu un iesniegtu to tiesā, pirms tam ir nepieciešams aptuveni mēnesis, lai varētu pieprasīt un apkopot dokumentus, kuri nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma sagatavošanai un tā iesniegšanai tiesā. Tādējādi, nav atlicis vairs daudz laika, ja domājat par savas fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu un minētais maksātnespējas procesa depozīta palielinājums jums būs par apgrūtinājumu, lai to izdarītu pēc 2018.gada 1.janvāra.

Par ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesisko apdrošināšanu.

4. jūl. 2017

Ar šā gada 1.jūliju ir stājušies spēkā grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, definējot grāmatveža kompetenci un uzliekot par pienākumu ārpakalpojuma grāmatvežiem apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Šādu grozījumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu ņēmējiem atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies ārpakalpojuma grāmatveža vainas dēļ.

Likuma 3.pants ir izteikts jaunā redakcijā, kā arī likums ir papildināts ar 3.1 pantu. Ar grozījumiem ir noteikts, ka uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, ar kuru uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos.
Likuma “Par grāmatvedību” izpratnē grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai atbilstošs sertifikāts un kura veic grāmatveža pienākumus;
ārpakalpojumu grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kura atbilst šā panta trešās daļas 1.punktā grāmatvedim noteiktajām prasībām.

Tāpat grozījumos ir noteikts, ka ārpakalpojumu grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Ārpakalpojumu grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro.

Izmaiņas maksātnespējas procesa izmaksu apmērā.

21. nov. 2016

No nākamā gada, lai iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu būs jārēķinās ar lielākām izmaksām. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.683 ir izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, sākot ar 2017.gada 1.janvāri minimālā darba alga tiek palielināta no EUR 370,- uz EUR 380,-. Tas, savukārt, nozīmē to, ka no nākamā gada sniedzot tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 62.panta pirmo daļu, būs jāveic maksātnespējas procesa depozīta iemaksa jau EUR 760,- apmērā iepriekšējo EUR 740,- vietā.

Maksājuma pieaugums nebūtu vērtējams kā būtisks, taču ņemot vērā to, ka personai, kura nonākusi finansiālās grūtībās tāpat nav viegli nodrošināt maksātnespējas procesa depozīta iemaksu, šis maksātnespējas procesa depozīta pieaugums kādam var izrādīties par papildus apgrūtinājumu, lai realizētu savas likumā noteiktās tiesības tikt atbrīvotam no savām neizpildītajām saistībām un atjaunot savu maksātspēju.
Kopējās izmaksas ar kurām jārēķinās gatavojot maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai, lielākajai daļai pārsniegs EUR 1000,-. Minētajā summā ieskaitāms jau iepriekš minētais maksātnespējas procesa depozīts EUR 760,- apmērā, valsts nodeva EUR 71,14 apmērā, kā arī izdevumi par jurista pakalpojumiem sagatavojot maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai un komisijas maksām pieprasot izziņas no nebanku aizdevējiem un bankām, ja šādas saistības pastāv.

Pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā maksātnespējas procesa drošības depozīts ir iemaksājams Maksātnespējas administrācijas kontā.

Pamatkapitāla denominācija no latiem uz eiro.

26. sep. 2016

Ir atlicis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis līdz brīdim, kad beidzas Komerclikumā noteiktais termiņš kapitālsabiedrību pamatkapitāla denominācijai no latiem uz eiro. Šis termiņš ir noteikts 2016.gada 30.jūnijs. Arī pēc šī termiņa varēs veikt pamatkapitāla denomināciju, taču jāņem vērā, ka pēc šī termiņa spēkā vairs nebūs Komerclikumā noteiktie atvieglojumi, kuri nosaka, ka kapitālsabiedrības, veicot tikai pamatkapitāla denomināciju, ir atbrīvojamas no valsts nodevas un publikācijas maksas samaksas, kā arī paraksti uz iesniedzamajiem dokumentiem nav jāapliecina notariāli (Komerclikuma pārejas noteikumu 45.punkts). Mūsu birojs piedāvā sagatavot Jums dokumentus pamatkapitāla denominācijai vienas darba dienas laikā no pasūtījuma apstiprināšanas dienas. Minēto pakalpojumu Jūs varat pieteikt elektroniski vai telefoniski. Pakalpojuma cena - EUR 30,-.

Gada ienākumu deklarācijas

1. mar. 2016

Informējam, ka no šodienas, 1.marta, sākas Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Deklarāciju var iesniegt arī elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem laikā no 2016. gada 1. marta līdz 1.jūnijam obligāti jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),
guvuši ienākumus ārvalstīs (tai skaitā personas (jūrnieki), kuras bijušas nodarbinātas uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa),
guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2015. gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas),
guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no dividendēm, ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas), un no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā,
guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID EDS.

2016.gada 30.jūnijs - pēdējais termiņš pamatkapitāla pārreģistrācijai no latiem uz eiro.

25. okt. 2015

2016.gada 30.jūnijs ir Komerclikumā noteiktais termiņš, līdz kuram visām SIA un AS jāveic pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro, un šī prasība ir saistoša visām kapitālsabiedrībām.

Ja līdz noteiktajam termiņam pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro netiks veikta, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, pārrēķinās komercreģistrā ierakstīto pamatkapitālu uz eiro.

Jānorāda, ka pēc 2016.gada 30.jūnija denomināciju vairs nevarēs veikt, izmantojot Komerclikumā noteiktos atvieglojumus.

Uzņēmumu likvidācija ir realitāte

Tomēr kapitālsabiedrībām būs pienākums, piesakot komercreģistra iestādei jebkuras izmaiņas komercreģistra ierakstos vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus veikt arī denomināciju.

Kā min Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, līdz 2015.gada 1.oktobrim prasības bija izpildījušas 30 007 jeb 23% kapitālsabiedrības.

Uzņēmumu reģistrs aicina uzņēmējus pārliecināties, vai uzņēmuma dokumentācija atbilst likuma prasībām, jo regulāri tiek veikta kontrole un uzsākts likvidācijas process neaktīvajiem uzņēmumiem.

Kā min pašā Uzņēmumu reģistrā, tad līdz 2015.gada 1.oktobrim Uzņēmumu reģistrā ir izdarīti 8560 ieraksti par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties gan uz Uzņēmumu reģistra konstatējamiem pārkāpumiem, gan uz VID lēmumiem.

Pamatkapitāla daļu pārrēķināšana no latiem uz eiro.

25. mai. 2015

Saskaņā ar grozījumiem Komerclikumā, kopš 2014.gada 1.janvāra kapitālsabiedrībām pamatkapitāls ir jāizsaka eiro.

No 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūlijam kapitālsabiedrības varēja pieteikt statūtu grozījumus, kuri neparedzēja pāreju uz eiro. Sākot ar 2014.gada 1.jūliju var pieteikt statūtu grozījumus tikai tad, ja šie grozījumi vienlaikus paredz arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. Galīgais termiņš, kad kapitālsabiedrībai jāveic pāreja uz eiro, ir 2016.gada 30.jūnijs (pēdējā diena, kad iesniedzami dokumenti grozījumu reģistrēšanai statūtos).

Gadījumā, ja kapitālsabiedrība minētajā termiņā nebūs veikusi pāreju uz eiro, tās dibināšanas dokumenti būs pretrunā ar likumu. Līdz ar to būs pamats sniegt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka kapitālsabiedrības ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas, ja dokumenti ir iesniegti līdz 2016.gada 30.jūnijam un tie neparedz citus grozījumus statūtos, kā vien pieminēto pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības vai citas statūtos noteiktās naudas summas izteikšanu eiro.

Vēlamies atgādināt, ka 2016.gada 30.jūnijs nav aiz kalniem un ir pēdējais laiks padomāt par savlaicīgu grozījumu sagatavošanu.

Jaunākie ieraksti