Cerības pirkums nekustamā īpašuma attīstībai: Riski un iespējas

Cerības pirkums ir specifisks veids, kā piesaistīt līdzekļus nekustamā īpašuma attīstībai. Šāds līgums tiek noslēgts par vēl neesoša īpašuma objekta pārdošanu to gala lietotājiem. Tomēr cerības pirkums nes sevī dažus juridiskos riskus un izaicinājumus, kas ir jāizvērtē rūpīgi. Šajā rakstā izskaidrosim, kas ir cerības pirkums un kāds ir tā galvenais mērķis. Turklāt, aplūkosim arī riskus, kas saistīti ar šāda veida darījumiem, un kā pareizi novērtēt pārdevēja uzticamību un maksātspēju.

Ievadā

Cerības pirkums ir viens no veidiem, kā piesaistīt līdzekļus nekustamā īpašuma attīstībai, it īpaši, ja tā projekts vēl ir tikai plānošanas stadijā. Tas atšķiras no parastā pirkuma līguma, jo cerības pirkumā pārdevējs vēl nepastāvošu īpašumu pārdod pircējam.

Cerības pirkuma būtība un mērķis

Cerības pirkuma līguma pamatā ir pārdevēja solījums izveidot un nodošanai sagatavot vēl neesošu nekustamo īpašumu, bet pircēja solījums maksāt par šādu īpašumu. Tas nozīmē, ka pārdevējs piekrīt attīstīt īpašumu un nodot to pircējam, un pircējs ir gatavs maksāt avansu vai daļu no kopējās pirkuma summas.

Riski un izaicinājumi

Lai gan cerības pirkums var būt efektīvs līdzeklis īpašuma attīstīšanai, tam piemīt arī noteikti riski. Parasti pircējam ir jāmaksā ievērojama summa jau līguma noslēgšanas brīdī, bet viņam vēl nav garantiju par īpašuma attīstīšanu un nodošanu. Turklāt, līdzējiem šajā līgumā nav iespējams izmantot tās maksājuma metodes, kas tiek pieņemtas, pērkot jau esošu īpašumu.

Pārdevējs nesaņemto maksājumu pretim nevar piedāvāt ne īpašumtiesību reģistrāciju uz pircēja vārda, ne citus apgrūtinājumus iecerētajam īpašumam, jo tas vēl nepastāv. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izvērtēt pārdevēja uzticamību un maksātspēju, lai samazinātu iespējamos riskus.

Izvērtējot pārdevēja uzticamību

Lai novērtētu pārdevēja uzticamību, ir svarīgi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par viņu un viņa iepriekšējo darbību. Var būt noderīgi pārbaudīt pārdevēja reputāciju un pētīt atsauksmes no citiem klientiem vai partneriem. Iespējams, arī apspriesties ar kvalificētiem juristiem vai nekustamā īpašuma ekspertiem, lai iegūtu profesionālu atzinumu par darījuma iespējamajiem riskiem un priekšrocībām.

Noslēgumā

Cerības pirkums var būt izdevīgs un veiksmīgs veids, kā piesaistīt līdzekļus nekustamā īpašuma attīstībai, taču tas nes sevī noteiktus riskus. Rūpīga pārdevēja uzticamības izvērtēšana un pienācīga informētība par darījuma nosacījumiem ir būtiski, lai nodrošinātu veiksmīgu darījumu. Ja tas tiek paveikts, cerības pirkums var būt rentabls un efektīvs veids, kā realizēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālu.

Rokasnaudas līgums - Materiālā vērtība un līguma nodrošinājums

Rokasnaudas līgums, tā nozīme un funkcijas ir būtisks aspekts darījumu noslēgšanā. Šajā rakstā mēs izskaidrosim, kas ir rokasnauda, tās pamatfunkcijas un tās atšķirību no citiem maksājumiem. Turklāt, aplūkosim arī rokasnaudas saistību pastiprinošās īpašības un to, kā to veikšana atšķiras atkarībā no likumdošanas.

Ievads

Rokasnaudas līgums ir svarīgs instrument darījumu pasaulē, un tas ietver materiālas vērtības nodošanu no vienas līguma puses otrai kā pierādījumu par vienošanos par kāda cita līguma noslēgšanu. Šāds papildlīgums parasti tiek izmantots, lai nodrošinātu uzticēšanos un aizsardzību līguma noslēgšanas procesā. Mēs aplūkosim divas galvenās rokasnaudas funkcijas - kā pierādījumu par līguma noslēgšanu un kā līguma izpildes nodrošinājumu.

Rokasnaudas pamatfunkcijas

1. Pierādījums par līguma noslēgšanu

Rokasnaudas došana kalpo kā pierādījums tam, ka abas puses ir vienojušās par līguma noslēgšanu. Tādējādi rokasnauda ir veids, kā apliecināt, ka darījuma noslēgšana ir notikusi, un tā nodrošina abu pusi uzticēšanos šim darījumam.

2. Līguma izpildes nodrošinājums

Rokasnauda nodrošina līguma izpildes nodrošinājumu, kas nozīmē, ka, ja līgums netiek izpildīts, vainīgā puse var zaudēt iemaksāto rokasnaudu. Šāda materiālās atbildības sistēma veicina atbildīgu un savlaicīgu līguma izpildi.

Rokasnaudas un līguma neizpildes termiņi

Augstākās tiesas Senāts ir noteicis, ka Civillikumā paredzētās rokasnaudas devēja tiesības prasīt rokasnaudas piedziņu divkāršā apmērā no saņēmēja ir saistītas ar līguma neizpildes termiņiem, proti, rokasnaudas saņēmēja vainojamību līguma neizpildē. Lai noteiktu saņēmēja vainu, nepieciešams izprast iemeslus, kuru dēļ līgums nav noslēgts un kā tas ir ietekmējis līguma izpildi.*

Atšķirība starp rokasnaudu un citiem maksājumiem

Būtiski atšķir rokasnaudu no citiem maksājumiem, kas var tikt veikti darījumu noslēgšanas procesā. Maksājums, kas ir norādīts kā avanss, pirmā iemaksa vai citādi, nevar tikt uzskatīts par rokasnaudu un nesaistās ar rokasnaudas noteikumiem. Tomēr, ja maksājums ir norādīts kā rokasnauda, tas kalpos kā saistību pastiprinošs instruments un apliecinās abu pušu apņemšanos darījuma noslēgšanai.

Rokasnaudas izvēle un veids

Rokasnaudu var veikt ne tikai naudas veidā, bet arī ar citām materiālām vērtībām. Tomēr, ņemot vērā iespēju, ka rokasnauda var tikt prasīta atgriezt divkāršā apmērā, būtu saprātīgi izvēlēties viegli novērtējamas un ekvivalentas vērtības.

Secinājums

Rokasnaudas līgums ir svarīgs instrument darījumu noslēgšanā, kas nodrošina abu pušu uzticēšanos un līguma izpildes nodrošinājumu. Atšķirība starp rokasnaudu un citiem maksājumiem ir būtiska, un tās pareiza izmantošana var novērst neskaidrības un strīdus gadījumā. Lai veiksmīgi izmantotu rokasnaudu, ir jāsaprot tās funkcijas un juridiskie aspekti, un jāatceras, ka tā ir saistību pastiprinošs instruments ar ierobežojošām sekām, ja līgums netiek izpildīts.

Kas ir priekšlīgums?

Nekustamā īpašuma pārbaude pirms tā iegādes.

Ikviens, kurš ir saskāries ar nekustamā īpašuma pārdošanu vai pirkšanu, saprot, ka tas nav tas pats, kas nopirkt veikalā pārtiku, apģērbu vai pat automašīnu autosalonā pie oficiālā dīlera. Darījumi ar nekustamo īpašumu ir augsta riska darījumi un ir komplicēts process, kas prasa daudz uzmanības, zināšanu un pieredzi, tādēļ tas prasa zināmu ieguldījumu – laiku un līdzekļus, lai nopērkot īpašumu gūtu no tā maksimālu labumu un maksimāli izvairītos no problēmām un nepatikšanām lietojot šo īpašumu nākotnē. Lielāko tiesu, lielākajai cilvēku daļai, darījumi ar nekustamo īpašumu ir vienreiz mūžā, tādēļ tam būtu jāpieiet pārdomāti un ar vislielāko uzmanību.

Viens no pirmajiem soļiem nekustamā īpašuma iegādes procesā ir nekustamā īpašuma pārbaude, kas ietver juridisko, finanšu, nodokļu, tehnisko, arhitektonisko, vides aizsardzības un citu aspektu pārbaudi, ko bieži sauc par "due diligence". Pārbaudes mērķis ir noteikt, vai nekustamais īpašums atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem un tam nav trūkumu vai juridiska rakstura problēmas.

Civillikuma noteikumi, piemēram, 1612.pants, nosaka, ka pārdevējs ir atbildīgs par zināmajiem vai apslēptiem trūkumiem nekustamajā īpašumā. Tomēr 1613.pants ierobežo pārdevēja atbildību par nenozīmīgiem trūkumiem vai par tiem, kas bija zināmi pircējam vai vismaz būtu jābūt zināmiem, ja viņš būtu rūpīgi pārbaudījis īpašumu.

Nekustamā īpašuma pārbaudē jāņem vērā arī zemesgrāmatā reģistrētie servitūti, maksātnespējas ieraksti, aizliegumi, ķīlas tiesības un citi ieraksti, kas var ietekmēt īpašuma izmantošanu. Pārdevējam nav pienākuma informēt pircēju par šiem ierakstiem, jo tie ir publiski pieejami reģistros, no kuriem pircējs var iegūt informāciju.

Ja pirkuma līgumā ir noteikta pārbaudes vai apskates iespēja, pircējam ir tiesības veikt iepriekšēju pārbaudi vai apskati, lai noteiktu, vai īpašums atbilst viņa prasībām. Pircējam ir arī tiesības prasīt pārdevējam apliecinājumus un garantijas par īpašuma stāvokli, un pārdevējs var būt atbildīgs par šo apliecinājumu un garantiju pārkāpumiem.

Lai gan pārdevēja apliecinājumi un garantijas parasti tiek iekļauti pirkuma līgumā, ir ieteicams veikt nekustamā īpašuma pārbaudi pirms līguma noslēgšanas. Ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi, pircējs var atteikties no pirkuma vai precizēt līgumā iekļautos noteikumus.

Jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma pārbaudes apjoms atkarīgs no īpašuma veida (zemes gabals, ēka vai abi kopā) un paredzētās lietošanas mērķa (zemju maiņa, ēku būvniecība utt.). 

Atmaksāt parādus vai uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu?

Cik izmaksā uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu?

Provizoriskās izmaksas līdz pieteikuma iesniegšanai tiesā un maksātnespējas procesa pasludināšanai sastāda EUR 1668,87. Visi zemāk minētie maksājumi, izņemot pirmos divus, ir tādi ar kuriem ir jārēķinās jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā vai izmantojat jurista pakalpojumus vai nē.

Augstāk minētajā summa ietilpst:

• samaksa par mūsu biroja sniegtajiem pakalpojumiem - EUR 300,00 (ja klients iepriekš ir saņēmis konsultāciju un apmaksājis to (EUR 50,00), tad samaksa tiek noteikta EUR 250,00);
• notariālā pilnvara ar kuru tiekam pilnvaroti pieprasīt visas nepieciešamās izziņas un iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā - EUR 37,00;
• maksātnespējas procesa depozīts - EUR 1240,00 (obligāts priekšnosacījums, lai varētu iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu);
• valsts nodeva, kura maksājama par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu tiesai - EUR 70,00;
• ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - EUR 5,37;
• maksa par izziņām no valsts iestādēm - EUR 16,50.

! Ja izziņas jāprasa arī no kreditoriem (bankas, ātrie kredīti), tad jārēķinās arī ar komisijas maksām par šādu izziņu sagatavošanu. To lielums ir dažāds - no EUR 7,00 līdz EUR 40,00 par izziņu. 

Bez iepriekš minētā jāpiebilst, ka Maksātnespējas likums paredz atsevišķus gadījumus, kad fiziskā persona ir daļēji vai pilnībā atbrīvojama no maksātnespējas procesa depozīta samaksas. Tāpat tas attiecas uz valsts nodevas samaksu un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu.

Maksātnespējas procesa depozīts. Izmaiņas tā apmērā.

Ņemot vērā Saeimas 2022.gada 27.oktobrī pieņemtos grozījumus Darba likumā, ar kuriem no 2023.gada 1.janvāra tiek noteikta minimālā darba alga EUR 620 apmērā, mainās arī maksātnespējas procesa depozīta apmērs, kurš Maksātnespējas likumā ir noteikts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Līdzšinējo EUR 1000 vietā, no 2023.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa depozīts sastādīs EUR 1240. Šī būs summa, kura būs jāmaksā Maksātnespējas kontroles dienesta bankas kontā, ja fiziskā persona, kura ir nonākusi finansiālās grūtībās, vēlēsies uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu pēc 2022.gada 31.decembra.

Tāpat arī jāpievērš uzmanība tam, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā alga sastādīs EUR 700. Tas nozīmē, ka maksātnespējas procesa depozīts sasniegs EUR 1400 apmēru.

Cik ilgi ilgst maksātnespējas process

Lai noskaidrotu, cik ilgi ilgst fiziskās personas maksātnespējas process, ir jāņem vērā vairāki faktori no kā veidojas kopējais fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums. To nosaka gan Civilprocesa likumā noteiktie procesuālie termiņi, Maksātnespējas likums, ņemot vērā parādnieka saistību apmēru pret kreditoriem, kā arī nepieciešamo dokumentu (izziņas, paziņojumi u.c.) pieprasīšanas un saņemšanas ilgums.

Nepieciešamo dokumentu pieprasīšana.

Ja dokumentu sagatavošana un iesniegšana tiesā tiek uzticēta pārstāvim (šajā gadījumā - juridiskajam birojam LEGALIA), tad pēc tam, kad ir noslēgts līgums par juridisko apkalpošanu, pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta nekavējoties, taču ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Uzsākot pakalpojumu, tiek pieprasīti visi nepieciešamie dokumenti, kuru saņemšana var aizņemt aptuveni mēnesi no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Pieteikuma sagatavošana un iesniegšana tiesā    

Pieteikuma sagatavošana tiek uzsākta uzreiz pēc pēdējā pieprasītā dokumenta saņemšanas un aizņem vidēji vienu darba dienu. Tiklīdz klients uz iepriekš nosūtītajiem rekvizītiem ir veicis noteikto maksājumu pārskaitījumu un ir nosūtījis mums maksājumu uzdevumus, pieteikums un tam klāt pievienotie dokumenti tiek nogādāti tiesā iesniegšanai.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

• par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;
• par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu;
• par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Ja maksātnespējas procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas.

Spriedums par maksātnespējas pasludināšanu

Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

Ja pieteikums iesniegts par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, pieteikumu izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas vai, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, tiesas sēdē.

Bankrota procedūra

Pēc tam, kad tiesa ir pasludinājusi fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiek uzsākta bankrota procedūra, kura ilgst no 2 līdz 6 mēnešiem (atsevišķos gadījumos arī ilgāk). Bankrota procedūras laikā tiek pārdota parādniekam piederošā manta (ja tāda ir), izņemot mantu uz kuru saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem nevar tikt vērsta piedziņa

Saistību dzēšanas procedūra

Pirms saistību dzēšanas procedūras uzsākšanas, parādnieks sastāda saistību dzēšanas plānu. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt iepriekš noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

• viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
• viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt iepriekš pieminēto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

• viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz EUR 30 000;
• divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no EUR 30 001 līdz EUR 150 000;
• trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz EUR 150 000.

❗ Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

Maksātnespējas procesa izbeigšana

Pēc tam, kad parādnieks ir pilnā apmērā ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības un ir izpildījis fiziskās personas saistību dzēšanas plānu, parādnieks nekavējoties izsniedz tiesā pieteikumu par saistību procedūras izbeigšanu un pierādījumus, kas apliecina saistību dzēšanas plāna izpildi.

Nosacījumi, lai uzsāktu un pabeigtu maksātnespējas procesu

Lai varētu uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu, kā arī to veiksmīgi pabeigt, ir jāņem vērā vairāki faktori un tie ir sekojoši:

• Tu esi fiziska persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības;

• Tev nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz € 5 000,- vai

• sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz € 10 000,-, vai

• nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku, ja tā pārsniedz € 5 000,-;

• Tu neesi individuālais komersants;

• Neesi pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

• Neesi izlietojis piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to nav stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;

• Tev nav pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;

• Pret Tevi pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nav stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka esi izvairījies (-usies) no nodokļu samaksas;

• Tev pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas nav izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības;

• Tu neesi pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā slēdzis darījumus, kuru rezultātā esi kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt esi apzinājies vai tev vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

• Tu neesi sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

• Tu neesi parādnieks, kurš nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Saistību dzēšanas plāns

Fiziskās personas saistību dzēšanas plānu sastāda parādnieks bankrota procedūras laikā. Fiziskās personas saistību dzēšanas plānā tiek norādīti:

• kreditori, kuri savus prasījumus ir iesnieguši un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmērs;
• saistību dzēšanas plāna darbības termiņš;
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs;
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;
• parādnieka ienākumu apmērs, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;
• parādnieka paredzamais mēneša ienākumu apmērs, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;
• kreditoriem, kuri savus prasījumus ir iesnieguši, izmaksājamās summas apmērs un izmaksas grafiks saistību dzēšanas procedūrā.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

• viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
• viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt iepriekš pieminēto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

• viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz EUR 30 000;
• divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no EUR 30 001 līdz EUR 150 000;
• trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz EUR 150 000.

Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšana tiesā

Ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem ir izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu, parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā.

Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumi

Ja fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā mainās parādnieka ienākumi, kas ietekmē saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu, viņam ir pienākums sagatavot fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus, mainot šā plāna termiņu un tā ietvaros sedzamo saistību apmēru.

Parādnieks pagarina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un samazina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi samazinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami nespēs segt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādīto apmēru.

Parādnieks saīsina fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņu un palielina sedzamo saistību apmēru, ja parādnieka ienākumi palielinās tādā apmērā, ka viņš acīmredzami spēs segt lielāku daļu no savām saistībām.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā ir palielinājis savus ienākumus, veicot grozījumus fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, viņš ir tiesīgs proporcionāli palielināt ne tikai saistību dzēšanai novirzāmo maksājumu daļu, bet arī to mantas daļu, kuru ir tiesīgs paturēt.

Ar fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumiem iepazīstina kreditorus  tos apstiprina tiesa.

Ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu, var uz pusi samazināt fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzētos parādnieka maksājumus kreditoriem, ja viņš saistību dzēšanas procedūras laikā nespēj atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbnespējīgs.

Saistību dzēšanas procedūra

Kad tiek pabeigta bankrota procedūra un netiek konstatēti ierobežojumi, lai tiktu piemērota saistību dzēšanas procedūra, parādnieks iepriekš sastādīto saistību dzēšanas plānu iesniedz tiesā apstiprināšanai. Atkarībā no parādnieka saistību apmēra, saistību dzēšanas procedūra ilgst no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem.

Saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra, kā arī parādnieka aizbildnis vai aizgādnis, kurš īsteno parādnieka tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

Saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi

❗ Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

• parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
• parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;
• parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas sekas

Tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un fiziskās personas saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu ir pamats saistību dzēšanas procedūras pasludināšanai.

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

• parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;
• parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

Parādnieka pienākumi saistību dzēšanas procedūrā 

Parādniekam ir šādi pienākumi:

• pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;
• gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;
• pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;
• segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Parādnieka tiesības saistību dzēšanas procedūrā 

Parādniekam ir šādas tiesības:

• paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas;
• paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;
• lūgt administratoram juridisko palīdzību saistībā ar fiziskās personas maksātnespējas procesu (ja nepieciešams, izstrādāt arī fiziskās personas saistību dzēšanas plāna grozījumus).

Parādnieka uzraudzība 

❗ Ja kreditoriem ir informācija, ka parādnieks slēpj savus ienākumus vai neveic Maksātnespējas likumā noteiktās darbības, lai segtu pēc iespējas lielāku daļu no savām saistībām, kreditori ir tiesīgi lūgt administratoram, lai viņš veic parādnieka rīcības pārbaudi saistību dzēšanas procedūras ietvaros.

Parādnieka atbrīvošana no saistībām un saistības no kurām neatbrīvo

Ja parādnieks veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās minētajā plānā norādītās šīs personas saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

❗ Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

❗ Pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas netiek dzēsti:

• prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;
• prasījumi no neatļautas darbības;
• nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir saglabājis par šā prasījuma nodrošinājumu kalpojošo mājokli, ciktāl minētā vienošanās ar nodrošināto (hipotekāro) kreditoru nenosaka citādi. Izpildu lietvedības par minēto saistību piedziņu tiek atjaunotas atlikušajā parāda apmērā;
• prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Saistību dzēšana attiecībā uz vienošanos par parādnieka mājokļa saglabāšanu viņa īpašumā nosakāma saskaņā ar minēto vienošanos.

Saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas kārtība

Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja viņš:

• pilnā apmērā ir nokārtojis visas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā iekļautās saistības;
• ir izpildījis fiziskās personas saistību dzēšanas plānu.

Administrators iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus;

Kreditors iesniedz tiesai pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, ja parādnieks nepilda fiziskās personas saistību dzēšanas plānu vai konstatē saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumus.

Izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, tiesa vienlaikus izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Ja tiesa, izbeidzot saistību dzēšanas procedūru, konstatē, ka parādnieks ir atbrīvojams no parāda saistībām, tiesa vienlaikus ar procedūras izbeigšanu atbrīvo viņu no saistībām, kuras norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā.

❗ Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota. Atkārtoti vērsties tiesā ar pieteikumu par fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu, parādnieks ir tiesīgs vienu gadu pēc tiesas lēmuma, ja šī lēmuma pamatā ir parādnieka saistību dzēšanas plāna nepildīšana.

Pēc veiksmīgas fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanas, parādnieka parāda saistības pret kreditoriem, kuri tika norādīti saistību dzēšanas plānā, tiek pilnībā dzēstas, izņemot tās, kuras minētas augstāk. Ja parādnieks savā pieteikumā par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu tika norādījis kreditorus, kuri nepieteica savus prasījumus, šādas kreditoru prasījuma tiesības uzskatāmas par noilgušām.

Bankrota procedūra - tās pabeigšana un izbeigšana.

Bankrota procedūras pabeigšana

Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta kreditoriem un parādniekam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir pabeigta parādnieka mantas pārdošana un atgūšana. Paziņojumu par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta arī tad, ja parādnieka īpašumā ir palicis mājoklis, attiecībā uz kuru parādnieks panācis vienošanos ar nodrošināto kreditoru.

Kreditoriem un parādniekam ir tiesības 15 dienu laikā pēc administratora paziņojuma saņemšanas izteikt viņam iebildumus un priekšlikumus par bankrota procedūras pabeigšanu.

Administrators, izvērtējis iesniegtos priekšlikumus un iebildumus, veic attiecīgus pasākumus bankrota procedūras ietvaros. Ja administrators nav ņēmis vērā izteiktos priekšlikumus un iebildumus, viņš sniedz motivētu atbildi attiecīgā iebilduma vai priekšlikuma iesniedzējam un par to paziņo tiesai, iesniedzot pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu. Pieteikumu tiesai par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu administrators iesniedz ne agrāk kā trīs nedēļas un ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad parādniekam un kreditoriem ir izsūtīts paziņojums par bankrota procedūras pabeigšanu.

! Administrators, iesniedzot tiesai pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanas apstiprināšanu, vienlaikus lūdz izbeigt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi saistību dzēšanas procedūras piemērošanai.

Bankrota procedūras izbeigšana

Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādniekam ir konstatēti ierobežojumi fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šajā gadījumā iesniedz administrators triju mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja nav iesniegti kreditoru prasījumi. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šajā gadījumā iesniedz parādnieks mēneša laikā pēc tam, kad beidzies kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš.

Tiesa izbeidz bankrota procedūru, vienlaikus izbeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja parādnieks ir miris. Pieteikumu par bankrota procedūras izbeigšanu šajā gadījumā iesniedz administrators.

Bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas sekas, ja vienlaikus ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process.

Ja vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, izbeidzas šajā likumā paredzētās administratora tiesības un šajā likumā paredzētie ierobežojumi parādnieka rīcībai ar savu mantu, kā arī atjaunojas kreditoru tiesības prasīt parādnieka saistību izpildi apmērā, kādā parādnieks nav izpildījis savas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesā, kā arī tiek atjaunotas lietas par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietas par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Vienošanās par parādnieka mājokļa saglabāšanu parādnieka īpašumā

Nodrošinātais (hipotekārais) kreditors un parādnieks var noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis, kas ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Par mājokli uzskatāms parādniekam piederošs īpašums, kurā tas pēdējo sešu mēnešu laikā pirms dienas, kad tiesā iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir deklarējis savu dzīvesvietu.

Šajā gadījumā fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kura būtu maksājama parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā. Minētos maksājumus veic administrators no parādnieka mantas atbilstoši parādnieka un nodrošinātā kreditora saskaņotajam grafikam. Par nodrošinātajam kreditoram veiktajiem maksājumiem tiek samazināts šā kreditora prasījums.

Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, pieminētā vienošanās paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procedūras laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par šā panta otrajā daļā minētajiem.

! Nodrošinātais kreditors ir tiesīgs atkāpties no noslēgtās vienošanās un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu, ja netiek veikti vienošanās nosacījumos paredzētie maksājumi.

Ja ar parādnieku kopā mājoklī, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz EUR 142 287, dzīvo tā apgādībā esošas personas un šis mājoklis ar parādnieku kopā dzīvojošajām un tā apgādībā esošajām personām ir deklarētā dzīvesvieta, šāda mājokļa pārdošanu izsolē ir iespējams atlikt uz laiku līdz vienam gadam no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai parādnieks sameklētu citu mājokli. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas plānā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

Pēc tam, kad tiesa ir pasludinājusi fiziskās personas maksātnespējas procesu, tiek uzsākta bankrota procedūra, kur ilgst ne mazāk kā 2 mēnešus. Bankrota procedūras laikā tiek pārdota parādniekam piederošā manta (ja tāda ir), izņemot mantu uz kuru saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem nevar tikt vērsta piedziņa

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra un:

• tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;
• parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;
• apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums. Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;
• parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;
• parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.

Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ir pamats pret parādnieku ierosinātās tiesvedības apturēšanai, kā arī ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai, tai skaitā, bet ne tikai, bankas kontu atbloķēšanai.

Parādnieka pienākumi bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir pienākums:

• gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām;
• ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;
• glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;
• sagatavot saistību dzēšanas plānu;
• sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;
• segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;
• pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

Parādnieka tiesības bankrota procedūras laikā

Parādniekam ir šādas tiesības:

• paturēt ienākumus, kas nepieciešami fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešo izmaksu segšanai;
• paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai;
• izmantojot likumā piešķirtās tiesības un pildot likumā noteiktos pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā izmantot elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmu (valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs — Tiesu administrācija).

Parādnieka mantas pārdošana bankrota procedūras laikā

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu un uzsāk tās pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana tiesā

Maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

Tiesa pieņem maksātnespējas procesa pieteikumu no parādnieka, pilnvarotā pārstāvja, parādnieka aizbildņa vai aizgādņa, kā arī no pilnvarotā pārstāvja, ja parādnieks šim nolūkam ir izdevis notariāli sagatavotu pilnvaru.

Saņēmusi maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa pārbauda parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

Maksātnespējas procesa pieteikumu reģistrē atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs. No minētā izriet, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai klātienē.

Jautājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu izlemšana

Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu:

• par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības;
• par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu;
• par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Ja maksātnespējas procesa pieteikums atstāts bez virzības, tiesnesis pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmumā norādīto trūkumu novēršanas. Ja beidzies termiņš lēmumā norādīto trūkumu novēršanai un tie nav novērsti, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod pieteicējam.

Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja konstatē, ka:

• parādnieks nav fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts;
• parādnieks nav iemaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.

Tiesas darbības, sagatavojot izskatīšanai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas no pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana un nolēmums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas. Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku. Šīs personas neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Ja pieteikums iesniegts par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, pieteikumu izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas vai, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina pieteicēju, parādnieku un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Tiesa pasludina fiziskās personas maksātnespējas procesu parādniekam, ja konstatē, ka:

• ir maksātnespējas procesa pazīme;
• pēdējā gada laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kas izbeigts, nedzēšot saistības;
• pēdējo 10 gadu laikā nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
• iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu;
• iesniedzējs ir samaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu.

Apmierinot pieteikumu, tiesa ieceļ noteiktajā kārtībā izraudzīto administratora amata kandidātu par administratoru.

! Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, parādniekam pēdējo 10 gadu laikā ir ticis pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības, vai iesniedzējs nav samaksājis fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu vai valsts nodevu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.

! Tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesā nav pārsūdzams, izņemot spriedumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu.

Tiesa sprieduma norakstu izsniedz pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam administratoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

Ja persona atbilst likuma subjekta definīcijai, pastāv kāda no Maksātnespējas likumā minētajām maksātnespējas pazīmēm un priekšnoteikumiem, kā arī nepastāv neviens no procesa piemērošanas ierobežojumiem, persona var uzsākt savu fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Personas, kuras var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai var iesniegt:

• parādnieks, ja pastāv kāda no iepriekš pieminētajām pazīmēm;
• Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/848 37.panta 1.punkta "a" apakšpunktā norādītā persona;
• parādnieks kopā ar ieinteresētajām personām, ja katrai no tām pastāv iepriekš pieminētā pazīme (vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku, ja tā pārsniedz EUR 5000).

Ja parādnieks ir izvēlējies, ka viņu pārstāv pilnvarotais pārstāvis (radinieks, jurists vai vienkārši uzticības persona), tad pieteikumu parādnieka vārdā var iesniegt arī pilnvarotais pārstāvis uz notariāli izdotas pilnvaras pamata, kura ir noformēta atbilstoši likumā noteiktajām prasībām tieši šim gadījumam.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā ir jānorāda:

• parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā dzīvesvieta, kas parādniekam bija reģistrēta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu;
• apstākļi, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga izpildīt saistības;
• visas termiņā neizpildītās saistības un to summas;
• visas saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajam;
• visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;
• parādnieka mantas sastāvu, tajā skaitā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā un citā kopīpašumā;

Ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz parādnieks kopā ar savu laulāto vai ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei (“ģimenes maksātnespēja”), tad iepriekš minēto informāciju norāda par katru iesniedzēju atsevišķi.

Maksātnespējas procesa pieteikumam pievienojamie dokumenti

Maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina:

• valsts nodevas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;
• fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksu;
• apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots.

Kas jāzina pirms uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Fiziskās personas maksātnespējas process  ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.

Lai noskaidrotu vai personai var tikt piemērots fiziskās personas maksātnespējas process, ir jāzina vai persona ir fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts, vai pastāv likumā noteiktās pazīmes un priekšnoteikumi, kā arī jānoskaidro vai nepastāv fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi, kā rezultātā personai var netikt piemērots maksātnespējas process vai arī uzsāktais process var tikt izbeigts. Tāpat arī būtu jāzina, ka pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas uzsāktais maksātnespējas process netiks pārtraukts dēļ tā, ka vēlāk atklājušies apstākļi, kuri liedz personai veiksmīgi pabeigt maksātnespējas procesu, tādējādi atbrīvojoties no atlikušajām saistībām pret saviem kreditoriem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts

Par fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektu var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības (turpmāk – parādnieks).

! Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi

Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

• šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz EUR 5000;
• sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz EUR 10 000;
• šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku, ja tā pārsniedz EUR 5000.

Par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku šajā kontekstā atzīstams parādnieka laulātais vai persona, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei (vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, bērni, mazbērni). Šādā gadījumā tiek piemērota tā saucamā “ģimenes maksātnespēja", kur šiem parādniekiem ir iespēja uzsākt maksātnespējas procesu kopā, līdz ar to maksājot maksātnespējas procesa depozītu un valsts nodevu tikai par vienu personu. Pēc pieminēto parādnieku maksātnespējas procesa pasludināšanas, tālāk maksātnespējas procesi notiek atsevišķi - katram no viņiem ir sava bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts izmantojams, lai segtu šā likuma Maksātnespējas likumā noteikto administratora atlīdzību un pievienotās vērtības nodokli, ja administrators reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Ja fiziskās personas maksātnespējas process netiek pasludināts, depozīts atmaksājams pieteikuma iesniedzējam.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi

! Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:

• kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
• kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;
• kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
• pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;
• kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Fakta fiksēšana

Bieži ir gadījumi, kad tiesā jāpierāda fakti, bet šādus faktus nevar pierādīt tikai ar apgalvojumiem. Tam ir nepieciešami pierādījumi. Kā viens no veidiem, lai pierādītu tiesā savus apgalvojumus, var kalpot fakta fiksācija, kura tiek ņemta vērā tiesā kā pierādījums izskatot strīdu starp pusēm.

Kas ir fakta fiksēšana?

Fakta fiksēšana ir konkrētu lietu, parādību, stāvokļa vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem un pēc vajadzības nosakāmas ar speciālajiem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu.

Kas ir akts par fakta fiksēšanu?

Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts, pašvaldības institūcijās kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus.

Kas veic faktu fiksēšanu?

Faktu fiksēšanu veic zvērināts tiesu izpildītājs, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā fiksējams fakts.

Kā atrast zvērinātu tiesu izpildītāju?

Mājas lapā www.lzti.lv var iegūt aktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošu zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pastiem un pieņemšanas laikiem.

Kādus faktus var nofiksēt?

Zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī, piemēram, informāciju (liecības, dokumentus, tajā skaitā elektroniskajā vidē), darbību, objekta vizuālo stāvokli u.c.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai nofiksētu faktu?

Zvērināts tiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personas rakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:

• kādu faktu iesniedzējs lūdz fiksēt;
• kādam mērķim fakta fiksēšana ir nepieciešama;
• formu, kādā nofiksētais fakts aktā jāatspoguļo – digitālā vai rakstveida formā;
• veidu, kādā izsniedzams akts – papīra formā vai elektroniski.

Kas ir ieinteresētā persona?

Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvības palīdzību vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu nofiksēt faktu.

Kas ir fakta fiksēšanas mērķis?

Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzēt ieinteresētai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Piemēram, ieinteresētai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijā palīdzētu pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un datumā ir notikusi, kā arī atspoguļo tās apmērus. Fakta fiksēšanas mērķim ir jābūt tiesiskam! Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības.

Cik izmaksā fakta fiksēšana?

Ieinteresētajai personai jāsedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takse un fakta fiksēšanai nepieciešamie izdevumi. Takses apmērs noteikts Ministru kabineta 26.06.2012. noteikumu Nr.451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.2.punktā, bet izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta 07.01.2014. noteikumiem Nr.9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.

Gadījumā, ja:

• nopludinātas telpas;
• acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums;
• liegta piekļuve īpašumam;
• jānodod vai jāpieņem manta;
• jāpierāda elektroniskajā vidē izvietotās informācijas esamību (e-pasts, SMS sarakste, reklāma, sludinājums, raksts u.c.);
• radies konflikts, kur apstākļi būtu dokumentāli jāfiksē;
• jādokumentē kādas norises gaita;
• problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
• radusies kāda situācija, kurā jānodrošina pierādījumi.

Sazinies ar zvērinātu tiesu izpildītāju!

Pašapliecinājums dzīvesvietas pamešanai komandantstundas laikā.

! Lūdzam vērst uzmanību uz to, ka šis raksts ir tapis gada sākumā, iepriekšējās mājsēdes laikā. Šī brīža aktuālā informācija var atšķirties no rakstā aprakstītās, tādēļ aicinām izmantot pievienotās atsauces.

Aktuālais pašapliecinājuma paraugs (pievienots 21.10.2021.):

Pašapliecinājums

Aktuālā informācija par pašapliecinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem (pievienots 21.10.2021.) :

Informācija no Valsts policijas

Kam un kādos apstākļos ir jāaizpilda pašapliecinājums?

Līdz 25. janvārim naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00 ir obligāti jāievēro mājsēde jeb jāuzturas savās dzīvesvietās. Ja dzīvesvieta ir jāatstāj attaisnojošu iemeslu dēļ obligāti jāaizpilda apliecinājums. Piemēram, persona dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās vai veic darba vai dienesta pienākumus, kā arī personām, kurām nepieciešama ārstniecības pakalpojumu saņemšanai vai dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei.

Apliecinājumu aizpilda katra persona individuāli. Arī gadījumā, ja persona dodas pildīt darba pienākumus, apliecinājumu pilda pats darbinieks, ne darba devējs. Izņēmums ir operatīvo dienestu darbinieki, kuri var uzrādīt dienesta apliecību. 

Apliecinājums ir jāaizpilda pirms telpu pamešanas. 

Kādā formā jāaizpilda pašapliecinājums?

Pašapliecinājuma formas paraugs atrodas Valsts policijas mājaslapā un tiks izvietots arī citu valsts institūciju mājaslapās. To nepieciešams aizpildīt vai brīvā, vai drukātā formā vai elektroniski savā viedierīcē.

Kas jānorāda pašapliecinājumā?

Pašapliecinājumā persona norāda:

• vārds un uzvārds

• personas kods

• dzīvesvietas adrese

• darbavietas adrese, kontakti

• dzīvesvietas un/ vai darbavietas atstāšanas iemesls un laiks

• pārvietošanās galamērķis, datums, laiks

• paraksts

Ja dzīvesvietas atstāšanas iemesls ir darba pienākumu pildīšana, apliecinājumā jānorāda arī darba vietas nosaukumu un vadības (kontaktpersonas) kontakttālrunis, vai pakalpojuma saņemšanas vietu. 

Kam jāuzrāda šis apliecinājums?

Aizpildīts pašapliecinājums jāuzrāda pēc Valsts vai pašvaldības policijas un Valsts robežsardzes pārstāvju pieprasījuma. Tāpat personām jābūt līdz personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei.

Ja jādodas pakaļ ģimenes loceklim uz lidostu komandantstundas laikā, vai to drīkst darīt?

Jā, personai, kas dodas pakaļ ieceļotājam, jābūt līdzi aizpildītam pašapliecinājumam, personu apliecinošam dokumentam, kā arī ieceļotāja lidmašīnas biļetes kopijai. 

Kas kontrolēs noteiktos ierobežojumus?

Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policijām, Valsts robežsardzi veiks šo ierobežojumu kontroli. Tāpat atbalstu ierobežojumu uzraudzībā sniegs arī Zemessardze.

Kāds ir sods, ja netiek ievēroti noteiktie drošības ierobežojumi?

Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, bet piemērojamais sods ir bargs - fiziskām personām sods var sasniegt 2000 eiro, juridiskām personām – 5000 eiro. 

pasapliecinajums_3012_forma.pdf

pasapliecinajums_-1.docx

pasapliecinajums_ru-1.docx

pasapliecinajums_-en-1.docx

Avots: https://www.vp.gov.lv/lv/pasapliecinajums

BEZMAKSAS KONSULTĀCIJA

Juridiskais birojs LEGALIA piedāvā visiem, kuriem ir kādi neatbildēti jautājumi attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu, BEZMAKSAS neklātienes konsultāciju EUR 30 vērtībā. Tev tikai jāpiezvana uz tālruņa numuru 29245278 un jāuzdod sevi interesējošais jautājums. Pakalpojums tiek nodrošināts darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.